headkatli

AS „Rēzeknes siltumtīkli” (turpmāk tekstā – Sabiedrība) galvenais darbības veids ir siltumenerģijas ražošana.

Uzņēmums ir uzsācis savu saimniecisko darbību 1994.gada 18.oktobrī kā Rēzeknes pilsētas pašvaldības bezpeļņas siltumtīklu uzņēmums „Siltums”, vēlāk tika reorganizēts par Rēzeknes pašvaldības akciju sabiedrību „Siltums” ar 100% pašvaldības kapitālu. 2003.gada 22.oktobrī pārreģistrēts LR Komercreģistrā ar nosaukumu – akciju sabiedrība „Rēzeknes siltumtīkli”.

 

AS „Rēzeknes siltumtīkli” veic siltumenerģijas ražošanu Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā pamatojoties uz 2008.gada 12.decembrī Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulatora izsniegto licenci Nr.S1011-08 un 2010.gada 29.oktobrī sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izsniegto licenci Nr.E12144 elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai koģenerācijā.

 

2013.gada 02.jūlijā Sabiedrība ar Rēzeknes pilsētas pašvaldību noslēdza deleģēšanas līgumu Nr.3.1.1. 37/90, saskaņā ar kuru Sabiedrība sniedz pakalpojumus siltumapgādes jomā.

Strauja Sabiedrības attīstība ir sākusies 2008.gadā, kā rezultātā ir rekonstruēti siltuma ražošanas līdzekļi un ieviestas jaunas tehnoloģijas.

Līdz 2008.gadam Rēzeknes pilsētas siltumapgāde notika no trim siltuma avotiem:

  •  Katlu mājas Rīgas ielā 1 un N.Rancāna ielā 5 ar kopējo uzstādīto jaudu 96,6 MW apgādāja ar siltumu pilsētas centrālo daļu;

  •  Katlu mājas Atbrīvošanas alejā 155a ar kopējo uzstādīto jaudu 133,3 MW apgādāja ar siltumu pilsētas ziemeļu rajonu;

  •  Katlu mājas Meža ielā 1 ar kopējo uzstādīto jaudu 9,3 MW apgādāja ar siltumu pilsētas dienvidu rajonu.

1.tabulā ir iespējams aplūkot katras katlu mājas raksturojošos lielumus (pirms šo katlu māju rekonstrukcijas):

                                                                                                                                                1.tabula

Katli

Jauda, MW

Skaits

Kurināmais

Uzstādīšanas gads

Katlu māja N. Rancāna ielā 5:

KVP-30/8

DE-10-14 GM

 

40.6

7.7

 

2

2

 

Mazuts, gāze no 2005. gada novembra

 

1975-1978

1983-1984

Katlu māja Meža ielā 1:

RK-1.6

 

1.86

 

5

 

Mazuts

 

1987-2000

Katlu māja Atbrīvošanas alejā 155a:

GM-50-14 GM

VITOMAX 200

DE-10-14-225 GM

 

 

 

40.7

3,2

8.0

 

 

3

1

1

 

 

Mazuts, gāze no 2005.g. novembra

 

 

1973-1979

2006

2004

Katlu māja

Kopējā jauda

Katlu māja N. Rancāna ielā 5

96,6 MW

Katlu māja Atbrīvošanas alejā 155a

133,3 MW

Katlu māja Meža ielā 1

9.3 MWh

Kopējā jauda

239,2 MW

 

Visas katlu mājas līdz 2005.gada novembrim kā kurināmo pilnībā izmantoja mazutu. 2005.gada novembrī notika daļēja pāreja uz gāzes apkuri. Galvenie pārejas uz gāzi iemesli bija sekojoši:

 

 

    • Izmantojot kā kurināmo vienīgi mazutu, ir ļoti liels siltuma patēriņš mazuta saimniecības uzturēšanai. Atbrīvošanas alejā 155a siltuma patēriņš mazuta uzsildīšanai dzelzceļa cisternās pirms noliešanas, uzglabāšanas rezervuāru uzsildīšanai un uzsildīšanai pirms sadedzināšanas periodā kad pienāk dzelzceļa cisternas sasniedza 22%. Katlu mājās Rīgas ielā 1 un N.Rancāna ielā 5 siltuma patēriņš uzglabāšanas tvertņu uzsildīšanai un mazuta uzsildīšanai pirms sadedzināšanas ir līdz 8%. Katlu mājā Meža ielā 1 līdz 22%;

 

    • Izmantojot kā kurināmo mazutu, grūti iekļauties prasībās vides aizsardzībā, jo mazuta sadegšanas produktos (dūmgāzēs) ir videi kaitīgi savienojumi, sevišķi sēra savienojumi;

 

    • Sēra savienojumi īpaši kaitīgi iedarbojas uz katlu sildvirsmām tās korodējot un līdz ar to samazinot katlu starpremontu periodu;

 

    • Ekspluatējot mazuta saimniecību, radās ar naftas produktiem piesārņoti notekūdeņi, kuru attīrīšana rada nopietnas problēmas.

 

 

2005.gada beigās divos siltuma ražošanas mezglos veica kurināmā nomaiņu no mazuta uz gāzi. Katlu mājā N.Rancāna ielā 5 tika pieslēgts pie gāzesvada viens katls KVP-30/8 un katlu mājā Atbrīvošanas alejā 155a – viens katls GM-50-14GM. Pēc tām, 2006.gadā tika pieslēgts pie gāzesvada viens katls DE-10-14GM, bet katlu mājā Atbrīvošanas alejā 155a tika uzstādīts un pieslēgts pie gāzesvada katls VITOMAX 200 ar jaudu 3,2 MW, lai nodrošinātu karsta ūdens padevi ziemeļu rajona iedzīvotājiem vasaras periodā. Tomēr šo nevarēja saukt par pilnīgu siltuma avotu modernizāciju, jo:

  • centrālajā rajonā ar gāzi tika aprīkoti katli ar kopējo jaudu 48 MW, kas nebija pietiekama pie temperatūras, kas ir zemāka par 17 grādiem;

  • katli KVP-30/8 un GM-50-14GM bija pārāk jaudīgi pavasara un rudens periodiem, kad apkures slodze ir maza, bet gazificēto katlu DE-10-14GM un VITOMAX 200 jauda šiem periodiem bija nepietiekama;

  • katlu māja Meža ielā 1 joprojām bija jāapkurina ar mazutu, jo nebija gāzes pieslēguma.

     

    Ņemot vērā augstāk minēto, pilsētā tika veikta visu katlu māju gazifikācija, bet tā nebija pilnīga. Iepriekšminētie zudumu avoti, kurinot tikai ar mazutu, tika samazināti, bet ne novērsti.